Es dzīvoju Imantā jau daudzus gadus, un, kad sākās DEPO būvniecība, daudzi kaimiņi un es sev jautājām: “Kā tas ietekmēs rajonu?” Tagad, pēc vairākiem gadiem, var izdarīt secinājumus – šis lielveikals patiešām mainīja daudz, bet ne viss ir tik viennozīmīgi. Aplūkosim šī projekta plusus un mīnusus, kā arī atklāsim maz zināmus faktus par tā izveidi.
Vēsture: kas šeit atradās pirms DEPO?
Agrāk vietā, kur tagad atrodas DEPO, darbojās slavenā rūpnīca “Radiotehnika”, kas padomju laikos bija viena no lielākajām elektronikas ražotnēm. Tā ražoja augstas kvalitātes skaļruņus un radioaparātus, bet pēc Padomju Savienības sabrukuma ražošana apsīka, un teritorija gadiem ilgi stāvēja pamesta.
2016 gadā parādījās pirmās ziņas par DEPO būvniecību. Projekts izraisīja daudz jautājumu, jo tā realizācijai tika plānots nocirst 66 kokus. Neskatoties uz iedzīvotāju protestiem, nociršana notika, un tas joprojām izraisa diskusijas vietējo vidū.
Ekonomiskā ietekme: jaunas darba vietas vai tirgus monopols?
Ekonomikas ziņā DEPO radīja jaunas darba vietas un padarīja būvmateriālus un saimniecības preces pieejamākas. Tagad Imantas iedzīvotājiem vairs nav jādodas uz citiem rajoniem, lai iegādātos nepieciešamo mājas remontam.
Tomēr šim procesam ir arī ēnas puse – mazie būvmateriālu veikali vairs nevarēja konkurēt ar lielveikalu un daudzviet tika slēgti. Tas rada jautājumu par lielveikalu ķēžu monopolizāciju, kas izspiež vietējos uzņēmumus no tirgus.
Satiksmes problēmas: palielināta noslodze Imantā
Viena no neparedzētajām problēmām bija autotransporta pieaugums. DEPO piesaista pircējus ne tikai no Imantas, bet arī no citiem Rīgas rajoniem, kas radījis:
- lielāku satiksmes intensitāti, īpaši brīvdienās,
- autostāvvietu trūkumu,
- paaugstinātu trokšņa un izplūdes gāzu līmeni.
Tāpat, ieviešot 1. tramvaja maršrutu (Imanta – Jugla), daļa satiksmes problēmu tika atrisinātas, tomēr sastrēgumi Imantā joprojām ir ikdienas realitāte.
Vides izmaiņas: vai zaudējām pārāk daudz zaļās zonas?
Kā jau minēju, DEPO būvniecības dēļ tika nocirsti vairāki desmiti koku. Tas izraisīja protestus no vides aizstāvjiem un vietējiem iedzīvotājiem, kuri bija pieraduši pie zaļākas apkārtnes.
Tomēr DEPO savā darbībā izmanto energoefektīvas tehnoloģijas un ir aprīkots ar lietus ūdens savākšanas sistēmu. Turklāt kā kompensāciju tika iestādīti jauni koki, taču jautājums paliek atklāts – vai tie patiešām spēs pilnībā kompensēt zaudēto?
Personīgā pieredze: dzīve blakus DEPO
Kā cilvēks, kurš dzīvo netālu no DEPO, es varu izcelt gan ieguvumus, gan zaudējumus.
Pozitīvie aspekti:
- Pieejamība – vairs nav jābrauc uz tālākiem veikaliem pēc būvmateriāliem.
- Jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.
- Rajons izskatās modernāks un sakārtotāks.
Negatīvie aspekti:
- Samazinājies zaļo zonu daudzums.
- Lielāka satiksmes intensitāte un troksnis.
- Mazāko uzņēmumu izstumšana no tirgus.
Secinājums: progress vai vērtību iznīcināšana?
DEPO Imanta ir labs piemērs tam, kā jaunu infrastruktūras objektu izveide var vienlaikus uzlabot un sarežģīt dzīvi vietējiem iedzīvotājiem. Tas nodrošina ērtības un jaunas darba vietas, taču arī rada transporta, ekoloģijas un konkurences problēmas.
Kā attīstīsies Imanta nākotnē? To rādīs laiks. Taču ir skaidrs, ka DEPO ir kļuvis par neatņemamu daļu no rajona dzīves. Cerēsim, ka turpmākie attīstības projekti vairāk ņems vērā vietējo iedzīvotāju vajadzības un vides ilgtspējību.